Brexit ziņas

277 dienas pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES premjerministre Meja Eiropas Parlamentam ir iesniegusi vēstuli par 50. panta iedarbināšanu, kas uzskatāma par sākumu divu gadu ilgajam sarunu periodam par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem.

Kā jau vairumā šķiršanos arī šajā noteikti izskanēs pārmetumi un jau tagad ir skaidrs, ka pretēji noskaņotās puses sarunu laikā paudīs argumentus, lai aizstāvētu savu viedokli.

Šajā nedēļā TransferGo Blog uzsāk regulāru rakstu sēriju par galvenajiem ar Brexit sarunām saistītajiem notikumiem, lai  īsā veidā sniegtu informāciju par šī procesa virzību. TransferGo Blog sniegs tikai uz faktiem balstītu objektīvu informāciju, izvairoties no safabricējumiem.

Galvenie notikumi

Nākamo divu gadu laikā sarunās iesaistītajiem būs jāšķetina un jārada sadarbības nosacījumi, kas aizstās vairāk kā 40 gadus ilgus līgumus. Sarunu galvenie jautājumi, protams, būs saistīti ar pārvietošanās brīvību, tarifiem, kā arī Lielbritānijas gala maksājumu ES.

Jau pēc Brexit referenduma noslēgšanās daudzi analītiķi paredzēja, ka jauno līgumu izstrādāšana būs sarežģīts process, kas aizņems daudz vairāk kā divus gadus. Tas, vai abas puses vienosies par sarunu pagarināšanu konkrētos jautājumos, būs zināms tuvākajā laikā.

Lai labāk izprastu ES lomu Lielbritānijas ikdienā, esam apkojuši dažus piemērus, kas raksturo esošo Lielbritānijas dalību ES:

• saskaņā ar ES likumdošanu Kornvolas pīrāgus nav iespējams ražot ārpus tās;
• orķestri un grupas, ievērojot ES likumdošanu, koncerttūru laikā var bez šķērsļiem pārvadāt savus instrumentus;
• britu gaisa satiksmes sistēmu pārvalda ES;
• ES līgumi reglamentē starptautisku mākslas darbu un antīku priekšmetu iegādi;
• ES līgumi reglamentē nacionālo parku darbību, atkritumu pārstrādes procesus un zinātniskās pētniecības norisi;
• ES regulas nosaka ar bēgļiem saistītos jautājumus.

ES pilsoņu tiesības

Daudzi Brexit balsojumu saistīja ar migrantiem un ES pilsoņiem. Neapšaubāmi, Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu un emigrējošo pilsoņu tiesības būs svarīgs sarunu jautājums.

Premjerministre Meja ir apsolījusi, ka “pārstāvēs ES pilsoņus, kuriem Lielbritānija kļuvusi par mājām”. Savukārt daudzi Brexit atbalstītāji norāda, ka ES pilsoņiem, kas ieradušies Lielbritānijā pēc 50. panta iedarbināšanas, abu pušu līgumu saistības nebūs saistošas un pauž bažas par migrācijas palielināšanos divu gadu garajā sarunu laikā.

ES Padome gan ir noteikusi savas sarkanās līnijas, norādot, ka “ES likumdošanai jābūt saistošai līdz Brexit dienai”.

Tiesas

Tiesa un tiesu sistēmas darbība ir viena no jomām, kuru dalība ES ietekmē īpaši plaši, tāpēc tā noteikti būs daudzu sarunu jautājums. Premjerministre Meja par šo jautājumu ir mainījusi savu nostāju, atsakoties no solījuma “izbeigt Eiropas Kopienu tiesas jurisdikciju” un pārdēvējot to par “tiešās jurisdikcijas” izbeigšanu.

Maksājumi ES

Lielbritānijas maksājumi ES ir bijis viens no svarīgākajiem Brexit referenduma jautājumiem. Meja jau ir noraidījusi piedāvājumu veikt lielus ikgadējos maksājumus; to vietā Lielbritānija vēlas veikt vienu gala maksājumu.

Ziemeļīrijas un Skotijas statuss

Gan Skotija, gan Ziemeļīrija ir paudušas vēlmi palikt ES sastāvā. Ja Ziemeļīrija apvienotos ar Īriju, Ziemeļīrija kļūtu par ES daļu. Nopludinātajā vēstulē Brexit sekretārs rakstīja: “Ja lielākā daļa Ziemeļīrijas cilvēku jebkad dotos vēlēt par apvienotu Īriju, Lielbritānijas valdība cienītu šo viedokli un ļautu tam piepildīties”.

Savukārt ES Padome ir norādījusi – ja Skotija izstāsies no Lielbritānijas, tai būs jāstājas rindā uz dalību ES.

Drošība

Nācijas iekšējā drošība vairāk kā jebkad agrāk ir atkarīga no sadarbības ar citām valstīm.

Lielbritānija ir ES tiesībsargājošās aģentūras Eiropola dalībvalsts. Eiropols koordinē dalībvalstu sadarbību terorisma un organizētās noziedzības jomās.

Sešu lapu garajā Mejas vēstulē drošība ir pieminēta vienpadsmit reižu. Un, lai arī premjerministre ir norādījusi, ka Lielbritānija vienosies par “sadarbību vairākās ar drošību saistītās jomās, piemēram, noziedzībā un tiesiskumā”, vēstulē ir minēts, ka “no drošības aspekta nespēja panākt vienošanos mazinās mūsu spēju sadarboties cīņā pret noziedzību un terorismu”. Gan ES, gan Lielbritānijas politiķi ir nosodījuši Meju par to, ka drošības jautājums sarunu procesā tiek izmantots kā drauds.

Naidžels Farāžs

Farāžs bija viens no galvenajiem Brexit referenduma atbalstītājiem un īstenotājiem. Viņa paustie uzskati referenduma laikā tikuši bieži kritizēti, turkāt daļa no tiem bijuši nepatiesi.

Farāžs ir izteicies –  ja piepildīsies daudzu cilvēku prognozes un Brexit būs katastrofa, viņš “dosies dzīvot uz ārvalstīm”. Iepriekšējais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis ir arī paudis, ka “Brexit nebūs katastrofa. Tieši otrādi – mēs esam paguvuši izglābties no grimstoša Titānika. ES nestrādā.”

Mārciņas vērtība

TransferGo Blog regulāri publicē informāciju par mārciņas vērtību pēc Brexit balsojuma.

Deutsche Bank analītiķu prognozes ir samērā pesimistikas – tās paredz, ka 2017. gada beigās mārciņas kurss pret dolāru būs 1.06.