Brexit jaunumi

gada 23. jūnijā Apvienotajā Karalistē (turpmāk tekstā – AK) risinājās ļoti nozīmīgs referendums par AK izstāšanos no Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES), kas varētu būtiski ietekmēt ES un AK nākotni. 51.9% cilvēku, kas piedalījās referendumā, nobalsoja par izstāšanos no ES.

Ko nozīmē Brexit?

Pats vārds “Brexit” ir divu vārdu saīsinājums no angļu valodas – “Br” apzīmē “Britain” (Britānija), bet “exit”, tulkojot no angļu valodas, nozīmē “iziet”. Interesanti, ka līdzīgs saliktenis “Grexit” izmantots attiecībā uz Grieķijas iespējamo izstāšanos no ES.

Kāpēc vispār tika rīkots referendums?

Deivids Kamerons, AK premjerministrs no 2010. gada līdz 2016. gadam, 2015. gadā deva solījumu, ja uzvarēs vēlēšanās, rīkot referendumu par AK izstāšanos no ES. Savu solījumu viņš turēja. Neskatoties uz to, ka Kamerons aicināja cilvēkus nobalsot pret izstāšanos, nesenā intervijā, viesojoties Ukrainā, viņš aizstāvēja savu lēmumu: “Es domāju, ka būs pareizi sarīkot referendumu, jo šis jautājums jau gadiem saindē britu politiku. Es devu solījumu sarīkot referendumu, es domāju, ka tā bija pareizi.”

Kā Kamerons minēja, šis jautājums bija ļoti aktuāls britu sabiedrībā. Kopš 1975. gada referenduma bija daudz kas mainījies, kas lika sarosīties partijām, kas vērstas uz pilnīgu AK neatkarību. Kā galvenie argumenti tiek minēti pārlieku lielā ES ietekme uz AK biznesu un iekasētie miljardi, pretī saņemot salīdzinoši nelielas summas.

Un, protams, ļoti tiek akcentēts robežu jautājums. Šobrīd ES teritorijā pastāv bezvīzu ceļošana, kas nozīmē, ka darba spēkam ir salīdzinoši viegli ieceļot un iegūt tur darbu. Atjaunojot robežkontroli, migrācija uz AK tiktu ievērojami apgrūtināta, kas nozīmē, ka arī Latvijas viesstrādniekiem būtu krietni sarežģītāk ieceļot Lielbritānijā darba meklējumos. Taču AK premjerministre Terēza Meja ierosināja, ka varētu pagarināt brīvu pārvietošanos starp AK un ES arī pēc Brexit, kas būtu kā pārejas posms, lai uzņēmējdarbība un valdības varētu pielāgoties jaunajiem ierobežojumiem. “Līdz ko panāksim vienošanos par to, kādas būs jaunās attiecības nākotnē, būs nepieciešams ieviest pārejas posmu, lai uzņēmējdarbība un valdības varētu pielāgot sistēmas,” viņa sacīja.
Šis ir labs indikators, kas norāda uz iespējami mazākas nelabvēlīgas ietekmes radīšanu uz darbaspēku. Neskatoties uz to, ka starp Lielbritāniju un ES vēl aizvien pastāv bezvīzu režīms, dati liecina, ka pēc Brexit lielā skaitā valsti pametuši tieši viesstrādnieki no Austrumeiropas, taču migrācijas saldo saglabājas pozitīvs.
Latvijas politiķis Roberts Zīle apgalvo: “Abām pusēm, vedot sarunas, būtu diezgan ātri jāpasaka, kas sagaida tos cilvēkus, kas šo divu gadu laikā vēlas izmantot brīvo personu kustību,”, uzsverot, ka pēc iespējas ātrāk no spēles jānoņem cilvēki likteņi.

Ietekme uz ekonomiku

Neskatoties uz neskaitāmajām pārrunām starp AK un ES amatpersonām, lai samazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz ekonomiku, uzņēmumi AK cieš zaudējumus. BBC ziņo, ka slavenais kafijas tīkls Starbucks pēc Brexit referenduma cieš lielus zaudējumus pēc Brexit. ASV uzņēmums izpelnījies kritiku par lielajiem nodokļu maksājumiem AK.
Cits ziņu avots Bloomberg liecina, ka: “Brexit līdz šim nav radījis ekonomiskās krīzes draudus, taču izaugsme ir samazinājusies.”
Telegraph ziņo, ka Lielbritānijai pēc Brexit būs iespēja palielināt eksporta apjomu uz Indiju par 2 miljardiem sterliņa mārciņu. ES intelektuālā īpašuma un datu aizsardzības regulas šo darījumu gan aizturējušas uz dekādi, taču Lielbritānija pēc izstāšanās varēs pilnvērtīgi izpildīt līguma nosacījumus, jo uz to vairs neattieksies ES regulas. Bijušais Konservatīvās partijas līderis Īans Dunkans Smits apgalvo: “Atlikušās ES dalībvalstis apgalvo, ka tas aizņem daudz laika, lai panāktu vienošanās. Tas prasa mūžību, ja vienošanos mēģina panākt 27 valstis. Kad savā starpā vienojas divas valstis, tas ir krietni vienkāršāk. Mēs varam veikt darījumus savā starpā dažu mēnešu laikā.” Šāda piebilde vieš optimismu jaunu sadarbības līgumu noslēgšanā.

AK premjerministre Terēza Meja pēdējā laikā viesojusies Jordānijā un Saūda Arābijā, pārrunājot iespējamo sadarbību. Kopš Meja iedarbināja Lisabonas līguma 50. pantu, kas oficiāli aizsāk izstāšanās procesu, Katāra plāno Lielbritānijā investēt 5 miljardus sterliņa mārciņu.
Izstāšanās no ES ilgtermiņā varētu ļaut AK noslēgt vairāk vienošanās ar citām valstīm un to izdarīt krietni ātrāk. Neskatoties uz to, pārejas posms visticamāk būs ekonomikai sāpīgs.

Lielbritānijas ziņu portāls Independent savā nesenajā rakstā uzsver imigrācijas pozitīvo ietekmi uz vairākiem AK ekonomikas sektoriem, proti,  vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, viesnīcu un veselības nozari. Šīs nozares nodarbina apmēram 1.5 miljonus darbinieku no ārzemēm. Independent un Open Britain (partiju apvienība, kas neatbalsta Brexit) mudina britu valdību nesamazināt imigrācijas apjomu, jo tas var negatīvi ietekmēt Lielbritānijas ekonomiku. Statistikas liecina, ka viesstrādnieki biežāk par britiem ir pārkvalificēti un ir gatavi strādāt par zemākām samaksām. Šāda statistika uzsver imigrācijas nepieciešamību AK ekonomikas izaugsmē.

Ko sagaidīt tuvākajā nākotnē?

Lielbritānija ir ES dalībvalsts kopš 1973. gada. Vairāk nekā 40 gadus AK uzņēmējdarbības virzienu noteica dažādas ES regulas, imigrācija un ES sadarbības līgumi ar citām organizācijām un valstīm. Brexit pieprasa no AK ekonomikas veidot pilnīgi jaunu darbības modeli, kas nozīmē, ka nāksies apgūt jaunus tirgus, veidot jaunus sadarbības līgumus ar citām valstīm un sildīt iekšējo ekonomiku. Paredzams, ka amatpersonu galvenie uzdevumi tuvākajā nākotnē būs nodrošināt pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz darbaspēku un uzņēmējdarbību. Noteikti aktuāls būs migrācijas jautājums – cik lielā mērā tā tiks ierobežota, cik ilgs būs pārejas posms, kura laikā migrācija netiks ietekmēta. AK amatpersonu uzdevums ir arī pārliecināt iedzīvotājus par Brexit nepieciešamību Lielbritānijas izaugsmē, kas nozīmē, ka varam sagaidīt aktīvu jaunu sadarbības partneru apguvi ekonomikas stabilitātes un izaugsmes nodrošināšanai pēc Brexit.